Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

PUMa prezentē pirmos rezultātus - V0

13.10.2010.

30. setembrī ESF projekts „Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem” prezentēja sākotnējās fāzes rezultātus.

Projekta realizācijas pirmajos 10 mēnešos sadarbojoties vairāk kā 30 ģeoloģijas, ķīmijas, fizikas un vides zinātniekiem, ārzemju zinātniekiem, doktorantiem un maģistrantiem, tika vākti un apkopoti dati, kartogrāfiskais materiāls, veikti lauku pētījumi, aizsākts darbs pie Baltijas artēziskā baseina pazemes ūdeņu integrētās modeļu sistēma izveides un pētījumiem par klimatisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz gruntsūdeņiem.Šobrīd ir izveidota matemātiskā modeļa jeb datorsimulācijas sistēmas sākotnējā versija (V0), kas kalpos tālāko pētniecisko ideju izstrādei un aprobācijai. Paredzams, ka nākošās vasaras beigās tiks izveidota Baltijas artēziskā baseina hidroģeoloģiskā modeļa pamata versija (V1), savukārt projekta noslēgumā – modelis, kas pēc apjoma un sarežģītības būtiski pārsniegs visus iepriekšējos līdzīgos pētījumus Latvijā.

Strādājot pie hidroģeoloģiskā modeļa tika apkopota un analizēta Valsts ģeoloģijas fondā (VĢF) pieejamā informācija par pazemes ūdeņu horizontu filtrācijas īpašībām, izskatītas un no vairākiem simtiem atskaišu sagatavota datu bāze ar informāciju par nogulumu filtrācijas parametriem.

Modeļa 0. versijai izveidota stratifikācija Latvijas teritorijā, kas satur 26 slāņus, no tiem 16 ūdens horizontus (H), 3 reģionālus sprostslāņus (RS), 3 sprostslāņus (S) un 4 slāņus (HS), kuri turpmākajās versijās tiks dalīti sīkāk, jo satur sīkstruktūras, kas nosaka, ka atsevišķās teritorijās šie slāņi ir ūdens horizonti, bet citviet – sprostslāņi. 

Modeļa sākotnējā versija modelē pazemes ūdeņu plūsmas visā Baltijas artēziskajā baseinā un ir kalibrēta uz pazemes ūdens līmeņa novērojumiem Latvijas teritorijā. Vairāk par modeļa ģeometriju un primajiem hidroģeoloģiskās modelēšanas rezultātiem Baltijas artēziskajā baseina teritoriā ir iespējams uzzināt iepazīstoties ar prezentācijām no pasākuma.

fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/puma/Prezentacijas/PUMa_JS_V0_MOSYS_Sept30_2010_LAT.pdffileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/puma/Prezentacijas/PUMa_V0_STR_30Sept2010.pdf

Otrs no projekta rezultātiem ir klimata izmaiņu ietekmes prognozes uz gruntsūdeņu režīmu. Turpinot Valsts pētījumu programmas „KALME: klimata mainības ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” pētījumu pēctecību, projektā ir izstrādātas nākotnes klimata projekciju ansambļa analīzes metodes un izveidotas Latvijai adaptētu nākotnes klimata parametru datu rindas, kas tiešsaistē tagad pieejamas katram interesentam.

Projekta ietvaros ir tapusi interneta vietne, kur katrs interesents var iepazīties ar Latvijai adaptētām klimatisko parametru projekcijām laika posmam no 1961-2100. gadam, kas iegūtas par pamatu izmantojot Eiropas klimata pētniecībā pašlaik aktuālā ENSEMBLES projekta rezultātus.

Projektā iesaistījušās vairāk nekā 10 Eiropā nozīmīgas klimata pētniecības organizācijas – kā Dānijas Meteoroloģijas institūts, Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūts, Nīderlandes Karaliskais meteoroloģijas institūts, Šveices Tehnoloģiskais institūts u.c. Vairāk informācijas par ENSEMBLES projektu un tā mērķiem iespējams atrast projekta mājas lapā.

Latvijai adaptēto klimatisko parametru projekciju iegūšanā izmantotas apmēram 20 šo institūciju modeļaprēķinu rezultātu datu rindas (katram parametram) no 1951-2100. gadam ar vienas diennakts izšķirtspēju. Tās savā starpā atšķiras ar izmanto globālo un reģionālo klimata modeļu kombinācijām. Visi modeļaprēķini atbilst IPCC (Intergovernmental Panėl of Climate Change) klimata mainības scenārijam A1B. Modeļaprēķinu rezultātu datu rindas, kas katram interesentam pieejamas ENSEMBLES projekta mājas lapā, Latvijas situācijai adaptētas, izmantojot LU pētnieku izstrādātu metodiku.

Klimatisko parametru projekcijas iegūtas, izmantojot modeļansambļu metodi – no visiem pieejamiem modeļaprēķinu rezultātiem, izveidojot 3 nākotni raksturojošus scenārijus – mēreno, vidējo un nozīmīgo izmaiņu scenāriju. Veidojot scenārijus kāda klimatiskā parametra n-gadu perioda mēneša vai gada vidējo vērtību attīstībai – kā mērenu izmaiņu scenārijs tiek ģenerēts tāds, par kuru lielākas izmaiņas paredz 83% no modeļaprēķiniem; vidēju izmaiņu scenārijs tiek veidots tāds, par kuru lielākas izmaiņas paredz 50% no modeļaprēķiniem un attiecīgi nozīmīgu izmaiņu scenārijs tiek veidots tā, lai par to lielākas izmaiņas paredz tikai 17% no modeļaprēķiniem.

fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/puma/Prezentacijas/PUMa_DC_V0_Klimats_Sept30_2010_LAT.7zVidēju izmaiņu scenārijs 30 gadu perioda vidējās temperatūras un nokrišņu intensitātes attīstībai laikā attēlots animācijās. Animāciju sākums atbilst 1961-1990. gada periodam un tās var izmantot, lai spriestu par temperatūras un nokrišņu intensitātes sadalījumu Latvijas teritorijā pašlaik un nesenā pagātnē.

Kā redzams prezentācijas animācijās – vidējā temperatūra Latvijas teritorijā pieaug, virzoties no austrumiem uz rietumiem. Katrs nākamais kadrs 30 gadu vidējošanas periodu pavirza par 2 gadiem uz priekšu, attīstoties līdz pat 2071-2100. gada situācijai. Arī gadsimta beigām atbilstošā situācijā Latvijas teritorijas rietumdaļā vidējā temperatūra ir augstāka nekā austrumdaļā. Visā teritorijā uzskatāmi redzams tās pieaugums par 4-5 grādiem (salīdzinot ar mūsdienām).

Nokrišņu intensitātes 30 gadu vidējās vērtības attēlojošā animācijā uzskatāmi var redzēt Latvijas reģionus ar augstāko nokrišņu intensitāti – Kurzemes DR un Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastei tuvajos apgabalos. Vērojot attīstību līdz 2071-2100. gadam redzams, ka reģionālais sadalījums ar augstu un zemu nokrišņu intensitāti saglabājas un raksturīgās pieauguma vērtības ir ap 0.3 – 0.5 mm/diennaktī.

Lai apskatītu animācijas, kas izmantotas prentācijā, ir iespējams lejuplādēt visu prezentācijas komplektu. Lai atvērtu šo arhīvu nepieciešama bezmaksas programma 7zip.