Pazemes ūdeņi - kādēļ tie jāpēta?

Kas ir pazemes ūdeņi?

Pazemes ūdeņi ir visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes. Tie aizpilda gan ļoti sīkas, gan lielākas poras, plaisas un tukšumus starp iežiem, veidojot ar ūdeni piesātinātus iežu slāņus (ūdens horizontus) zem zemes. Aftsevišķo slāņu biezums var būt no dažiem metriem līdz pat vairākiem desmitiem un pat 100 metru. Zemes dzīlēs ūdens piesātinātie slāņi ir izkāroti pārmaiņus ar slāņiem, kas ļoti vāji laiž cauri ūdeni (sprostslāņiem), un šāds ūdens horizontu un sprostslāņu kārtojums var sasniegt vairāku kilometru biezumu.

Pazemes ūdeņi, kas veido pirmo no zemes virsmas ūdens piesātināto slāni virs pirmā ūdeni vāji caurlaidīgā slāņa, sauc par gruntsūdeņiem. Gruntsūdeņi parasti ir bezspiediena ūdeņi, t.i., atsedzot šo slāni (rokot aku vai bedri), ūdens nostājas tādā pašā dziļumā, kādā tas tika konstatēts. Savukārt dziļākos slāņos sastopamie pazemes ūdeņi parasti atrodas zem spiediena, t.i., atsedzot šo slāni akā vai urbumā ūdens līmenis paceļas augstāk par slāņa vai pat zemes virsmu. Gadījumā, ja ūdens spiediens ir tik liels, ka ūdens līmenis ir augstāk par zemes virsmu, tos sauc par artēziskajiem ūdeņiem.

Ūdens aprite dabā – viss ir saistīts...

Pazemes ūdeņi ir tikai daļa no visiem pasaules ūdeņiem un ir iesaistīti nepārtrauktā ūdens apmaiņā starp dažādām vidēm – pasaules ūdens riņķojumā. Atmosfēras nokrišņi papildina virszemes ūdeņus un pazemes ūdeņus, pazemes ūdeņi savukārt noplūst virszemes ūdeņos, tos papildinot.

Jo tuvāk zemes virspusei, jo straujāka ir ūdens apmaiņa starp dažādām vidēm.

Gruntsūdeņos ūdens apmaiņa var notikt dažu nedēļu laikā, bet dziļākajos artēzisko ūdeņu horizontos – līdz pat vairākiem gadu tūkstošiem.

Pazemes ūdeņi Latvijā

Latvija ir bagāta ar pazemes ūdeņiem. Iedzīvotāju ūdensapgādei Latvijā pārsvarā tiek izmantoti tieši pazemes ūdeņi, un tikai Rīgā papildus pazemes ūdeņiem tiek izmantoti arī Daugavas ūdeņi.

Galvenie centralizētā ūdens apgādē izmantotie horizonti ir Pļaviņu – Daugavas ūdens horizonti, kur ūdeni saturošie slāņi ir dolomīti, un Arukilas – Amatas ūdens horizontu komplekss, kur ūdeni saturošie slāņi ir smilšakmeņi. Viensētu ūdensapgādei bieži tiek izmantoti gruntsūdeņi.

Saldūdeņi Latvijā sastopami vairākos artēzisko ūdeņu horizontos līdz 100-350 m dziļumam, lai gan ir atsevišķas teritorijas, kur arī šajos horizontos ir sastopami ūdeņi ar paaugstinātu izšķīdušo vielu saturu (sulfātu un hlorīdu ūdeņi).

Kādēļ pazemes ūdeņi ir tik būtiski?

Ja agrāk nafta un gāze tika uzskatīti par nozīmīgākajiem zemes dzīļu resursiem, tad pēdējos gados arvien vairāk izplatās uzskats, ka pazemes ūdeņi ir nozīmīgākais zemes dzīļu resurss pasaulē. Saldūdeņi ir nepieciešami dzīvības nodrošināšanai un no kopējā ūdens daudzuma pasaulē tie ir tikai 2,5%. No tiem pieejami izmantošanai ir 0,01% saldūdens, jo lielākā daļa atrodas ledājos un sniegos Arktikā un Antarktīdā. No izmantojamiem saldūdeņiem lielākā daļa ir tieši pazemes ūdeņi, tāpēc zināšanas par to veidošanos, resursiem, aizsardzību un racionālu izmantošanu ir ļoti būtiskas.

Lai gan pazemes ūdeņi ir atjaunojams dabas resurss, to atjaunošanās norisinās lēni un nevienmērīgi, tāpēc nav pieļaujama to nepārdomāta izsaimniekošana. Pazemes ūdeņu ciešā saistība ar citiem ūdeņiem un dzīvo dabu nosaka, ka mainoties kādai no sistēmas komponentēm, tiks skartas arī pārējās (ūdens sasāļošanās, teritoriju pārpurvošanās, veģetācijas maiņa u.c.).

 

Pazemes ūdeņu piesārņojums

Pazemes ūdeņu piesārņojums ir dažādu ķīmisko vielu un savienojumu nonākšana pazemes ūdeņos cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. Tādejādi pasliktinās pazemes ūdeņu dabiskā kvalitāte un tos ir bīstami izmantot bez attīrīšanas kā dzeramo ūdeni. Tāpat piesārņoti pazemes ūdeņi apdraud dzīvniekus un augu valsti.

 

Kā nepiesārņot un neizšķērdēt pazemes ūdeņu resursus?

• netecināt ūdeni bez vajadzības - tādejādi taupot ūdeni, veidojot mazāk notekūdeņus, tērējot mazāk enerģijas;

• neliet kanalizācijā dažādas bīstamas ķīmiskās vielas (šķīdinātājus, krāsas, medikamentus u.c.);

• izmantot pēc iespējas mazāk ķimikāliju savā mājsaimniecībā, vai izmantot tādas, kas vidē ātrāk sadalās;

• lauksaimniecībā izmantot mēslojumu un pesticīdus ar apdomu, tikai tik cik nepieciešams;

• samazināt atkritumu apjomu, kas veidojas mājsaimniecībā, jo tie pēc tam ir jānoglabā izgāztuvēs, kuras ir potenciāls pazemes ūdeņu piesārņojuma avots;

• neizmest atkritumus kur pagadās, bet gan tam paredzētās vietās.